Ezera sonāte (1976)

09.11.2018 11:17
Kategorijas: Latviešu filmas

Ezera sonāte (1976). Latviešu kino klasika. 

Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Tur viņš satiek skolotāju Lauru - divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts - viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.


Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.

Valūtas

Apvienotas Karalistes mārciņa GBP 0.9024 0.0116
Krievijas rublis RUB 75.8985 0.0135
ASV dolārs USD 1.1425 0.0054
* valūtas vienības par 1 eiro

Anekdotes

Kādam vectētiņam bija sieva — vecmāmiņa, kura saslima un jau grasījās mirt. Vectētiņš devās meklēt kādu ārstu, kas varētu glābt viņa sievu.
Beigu beigās viņš nokļuva pie alternatīvās medicīnas speciālista. Ārsts uzklausīja vectētiņa bēdas un teica:
— Ir tikai viena iespēja, kā jūs varētu izglābt savu sievu — jums ar viņu jāpārguļ!
Vectētiņš bija izmisis:
— Bet ārsta kungs, esmu jau tik vecs, man uz rokām savā laikā pats Ļeņins nomira. Es taču to nespēšu!
Bet ārsts atkārtoja:
— Tā ir jūsu vienīgā iespēja.
Nu, vectētiņš aizgāja mājās, savāca visus savus spēkus un galu galā tomēr izpildīja savu laulātā drauga pienākumu.
Pamostas vectētiņš no rīta — vecmāmiņas vairs nav viņam blakus. Skatās, viņa jau rosās pa māju — pankūciņas cep, dziesmiņas dzied. Vectētiņš nožēlā sit sev pa pieri:
— Esmu gan es gatavais muļķis, es taču varēju arī Ļeņinu izglābt!
Vairāk